Jana uzauga diezgan turīgā ģimenē, viņai visa kā bija gana, taču viņai nekad nelielījās klasesbiedru priekšā ar vecāku sagādātajām mantām, lai izskatītos labāka nekā pārējie. Viņas pieticību pamanīja arī tēvs un māte.
– Tāda sajūta, ka mūsu meita ir atrauta no reālās dzīves! Janas māte Anna reiz sacīja, sarunājoties ar vīru.
– Nē, mīļā. Viņa ir pavisam parasts bērns. Vienkārši pārāk nopietna saviem gadiem, tas arī viss, pauda meitenes tēvs Rolands.
– Tu labāk paskaties, kādi viņai ir panākumi olimpiādēs un mūzikā! Daži cilvēki tādus sasniegumus pat sapņos nav redzējuši, bet mūsu jaunais talants kopā ar skolotājiem braukā uz sacensībām dažādās pilsētās, viņš norādīja.
Lasi vēl: “Ir daudz foršu, kolosālu, mīļu sieviešu, bet ir arī ļaunas čūskas!”: populārais latviešu mūziķis Andris Kivičs nāk klajā ar skaļu paziņojumu par attiecību tēmu
Lasi arī: VID Steidzami nāk klajā ar paziņojumu visiem iedzīvotājiem! “Tas var skart pilnīgi ikvienu”
– Tomēr es kaut kā jūtos neomulīgi, ka citi bērni bieži sazinās savā starpā, bet mūsu meita apskauj tikai savu kaķi un suni, teica Janas mamma.
Tad vīrs viņu negaidīti pārtrauca:
– Tev nevar iztapt. Vai būtu labi, ja mūsu meitiņu piesaistītu kompānija, kas neatbilst viņas inteliģences līmenim? Kā tas viss beigtos?
Annai bija jāpiekrīt vīram. Lai gan Jana nebija tāda kā citi bērni, tam bija vairākas priekšrocības.
Kādu dienu meitene pamanīja, ka māte bieži ieslēdzas savā istabā un ilgu laiku nenāk ārā.
Viņa jautāja tēvam:
– Tēti, kas noticis ar mammu? Vai viņa ir saslimusi?
Rolandam arī nācās atzīt, ka viņa sieva pēdējā laikā izskatās slikti. Anna patiešām nejutās labi. Ārsts izrakstīja viņai tabletes, bet ar viņas diagnozi bija par vēlu ārstēšanai. Ģimene piedzīvoja paniku un bailes, uzzinot, ka sievietei ir atlicis ļoti maz, ko dzīvot.
Dažreiz Jana krita depresijā, jo māte nespēja ar viņu sarunāties kā agrāk. Kurš tagad aizstās māti? Meitenei jebkurā vecumā māte ir vajadzīga, it īpaši četrpadsmit gadu vecumā. Noraudzīties, kā mātes dzīvība pamazām izdziest, bija vienkārši neizturami. Tikai tie, kas ir piedzīvojuši ko līdzīgu, zina, kā ir zaudēt savus tuviniekus.
Pēc dažiem mēnešiem Anna nomira. Jana jutās tā, it kā visa pasaule ap viņu būtu sabrukusi uz visiem laikiem. Vakaros meitene pamanīja, ka tētis ieslēdzas savā kabinetā, un iznāk ārā trīcošām rokām, tik tikko turoties kājās. Tad meita nolēma ar viņu aprunāties.
– Tēti, es negribu pazaudēt arī tevi. Nepietiek ar to, ka mammas vairs nav ar mums, bet arī tu tuvini sevi neatgriešanās punktam, sacīja Jana.
– Vīrietis kautrīgi satvēra savu pietvīkušo seju un tad atzinās: Iedzerot glāzi, es vismaz mazliet aizmirstu par bēdām!
– Tātad, ja tas tevi tik ļoti nomierina, tad ielej arī man, lūdza Jana.
Rolands izbrīnā iepleta acis, paskatījās uz meitu un turpināja:
– Nē, mana meitene. Tas nav jādara. Es tev apsolu: no šodienas es nekad nedzeršu ne malku.
Tad viņš apskāva meitu, un abi izplūda asarās. Neviens nekad viņiem neaizstās Annu.
Pēc skolas beigšanas ar zelta medaļu Jana nolēma kļūt par veterinārārsti. Tēvs, to uzzinājis, iebilda:
– Mēs ar māti taču tevi neaudzinājām, lai tu lopiem veiktu injekcijas! Man ir pietekami daudz naudas, lai tu kļūtu par uzņēmēju.
Lasi vēl: Nopietns brīdinājums autobraucējiem! Ar negaidītu un nepatīkamu paziņojumu par Vidzemes šoseju klajā nāk Latvijas Valsts ceļi
– Bet, tēti. Vai tas, ka ir daudz naudas, padara cilvēku patiesi laimīgu? Kopš bērnības esmu mīlējusi dzīvniekus, un manā istabā ir papagailis, kaķis, bruņurupucis un suns. Ja man būtu spēks palīdzēt ikvienam dzīvniekam pasaulē, es ar prieku to darītu! Ļauj man kļūt laimīgai, palīdzot mūsu mazākajiem brāļiem. Nedomāju, ka mamma būtu protestējusi kā tu, atbildēja Jana.
Izdzirdot meitas teikto, Rolands nopūtās.
– Labi, lai notiek pēc tava prāta, viņš teica un izgāja no meitas istabas.
Protams, viņš negribēja padarīt Janu nelaimīgu. Kādreiz viņš ar sievu cerēja, ka meita, savas prāta spējas izmantos citās darbības jomās, taču tagad viņa pēkšņi paziņoja par vēlmi kļūt par veterinārārsti.
– Bet varbūt tas ir uz labu, vīrietis pie sevis nodomāja.
Kā izrādījās, meitas plāni patiešām bija lielisks lēmums. Tēvam radās milzīgas biznesa problēmas, un drīz visi pēkšņi uzzināja, ka ārpus pilsētas sadegusi atrasta viņa automašīna. Neviens nevarēja iedomāties ka ar Rolandu kaut kas tāds notiks. Nezināmu iemeslu dēļ viņa sekretāre Nelija pameta darbu un pārcēlās uz citu rajonu īsi pirms traģēdijas. Viņa piedalījās Rolanda bērēs un mēģināja atbalstīt Janu.
Pēc vairākām dienām pie jaunietes ieradās notāre, kura teica, ka tēvs viņai novēlējis māju kādā nomaļā ciematā.
– Bet kā ar uzņēmumu? Galu galā tētim bija bizness. Kas tagad ar to notiks? Jana jautāja viesei.
– Mēs zinām tikai vienu: Rolanda kungs pirms nāves pārdeva uzņēmumu un ieņēmumus pārskaitīja kādam cilvēkam, atbildēja notāre.
Jana nopūtās.
– Tātad man tagad ir jādodas prom no šejienes? jaunā sieviete vaicāja.
– Jā, jo arī šī māja tagad pieder citai personai, skaidroja notāre.
Jana bija neizpratnē. Ko viņas tētis bija izdarījis? Kurš viņu noslepkavoja? Kam viņš traucēja? Kāpēc viņš kādam atdeva visus līdzekļus un meitu aizsūtīja uz ciemu? Šie jautājumi jaunajai dāmai nedeva mieru.
Vienīgais, kam Jana varēja uzticēties, bija Nelija. Pastāstījusi par aizbraukšanu, jauniete paņēma vajadzīgās mantas, mājdzīvniekus un devās uz norādīto adresi.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā